Starp bijušo vasaru uz nākamo - ziema. Viena ziema nevienam. Viena ziema, bet pilna vasaras. 
Sākumpunkts Edgara Blinova režisētajai filmai "Vīna vosora deļ vysu" nav meklējams šajā vasarā, bet daudz senāk. Kad Edgars bērnībā bieži ciemojās drauga vecmāmiņas mājās Ozolaines pagasta Pauliņos, diez vai toreiz viņš varēja iedomāties, ka kādreiz ļaus šai mājai piedzīvot otru mūžu un palikt varbūt vēl ilgi pēc.... Viņam tur patika, viņam šī māja palika atmiņā. Tik ļoti, lai atgrieztos un filmētu savu jaunāko filmu. 
Pēc veiksmīgi uzņemtas un lielu skatītāju interesi izraisošās filmas "Latgolys laikadečs" (2011) (A.Rancānes scenārijs), kuras darbība risinājās pagājušā gadsimta sākumā, Edgaram negribējās apstāties pie paveiktā. Viņš vēlējās sākt darbu pie jauna projekta - pie filmas, kurā tiktu stāstīts par mūsdienām, par to, kā cilvēki dzīvo nomaļos Latgales laukos, kāda ir viņu ikdiena, kā ir tad, kad nekas cits neatliek, kā savus tuviniekus palaist projām un gaidīt vairs tikai kā ciemiņus no ārzemēm, no "labākas dzīves"...
Protams, viens no galvenajiem nosacījumiem bija, ka filmai jābūt par Latgali un latgaliešu valodā, jo, ja mēs nestāstīsim par savu dzimto pusi, kas gan cits to darīs? Turklāt, ja mēs nerunāsim par problēmām, vai tikai ar skaisto un pozitīvo vien tās atrisināsies pašas no sevis?
2012.gada sākumā tika izveidota filmas "Vīna vosora deļ vysu" radošā komanda (režisors - Edgars Blinovs, scenārija autores Ineta Atpile-Jugane un Ingrīda Arcihoviča, operatori - Sergejs Čakāns, Artis Vītols, Vitālijs Dudarenoks, skaņas inženieris - Dāvis Ozoliņš, montāža - Latgolys entuziastu grupa BIĻDIS, montāžas režisors -Sergejs Čakāns, māksliniece - Inese Dundure, dekorators - Kristaps Višs, kostīmmāksliniece - Sandija Sarkane, PR menedžere - Laura Sondore, videostāsta par to, kā tapa filma, veidotājs - Kristaps Kalabanovs). Februārī tika rīkota aktieru atlase, uz kuru bija pieteicies prāvs skaits filmēties gribētāju - 58. Galvenie kritēriji aktieru atlasē bija spēja improvizēt un iejusties jebkurā piedāvātajā situācijā un atbilstība kādam no iecerētajiem filmas tēliem. Lielāko daļu no tēliem izdevās atrast tieši aktieru atlasē, taču bija tādi tēli, kurus nācās meklēt caur draugiem, paziņām un aicināt pieņemt mūsu izaicinājumu.
Paralēli notika darbs pie scenārija pārveides, līdz tas bija tāds, kādu to vēlējās iemūžināt režisors.
Tika rakstīti projekti, piesaistīts finansējums. Visu 2012. gada vasaru gandrīz katras brīvdienas filmas darba grupa un aktieri pavadīja Pauliņos Runču mājās. Noritēja intensīvs filmēšanas darbs. Tikai vienu reizi lietus dēļ nācās atcelt filmēšanu, jo ar lietussargu ticama ravēšanas aina diez vai tiktu nofilmēta.
Pamazām izstrādājās savs darba ritms - nedēļas vidū režisors, māksliniece, dekorators un scenāriste devās, lai iekārtotu telpas, vidi nākamo epizožu filmēšanai, kas gaidāma piektdienas vakarā, sestdien un svētdien. Laiks tika pavadīts raženi un rezultatīvi, gaisotne vienmēr bija radoša, ātri vien izveidojās savas tradīcijas, rituāli, sava folklora un neatņemamās procesa sastāvdaļas. Pēc filmēšanas beigām daudzi teica, ka vēl ilgi tā visa pietrūks.
Precīzi iekļaujoties paredzētajā grafikā, visas epizodes vasaras garumā tika safilmētas, lai rudenī un ziemā piedzīvotu savas pārvērtības nākamajos filmas tapšanas posmos. Paralēli montēšanai, skaņu un mūzikas ierakstīšanai, skaņas dublēšanai un visādiem citādiem tehniskiem darbiem, notika gan darbs pie filmas reklāmmateriāla, gan izstādes veidošanas u.c.
Drīz atkal klāt cita vasara. Un mūsu "Vīna vosora deļ vysu" gatava sākt savu patstāvīgo dzīvi ceļā pie saviem skatītājiem. Tagad tā būs vasara visiem.
Filmas demonstrēšanas pieteikumi krājas. Cilvēku interese ir liela. Tādu, kuri vēlēja izdošanos un veiksmi, kuri atbalstīja, bija ļoti daudz.